Strijas - kā tās veidojās un kā ar tām cīnīties? stāsta Dermatoloģe Elīza Sālījuma

Dr. Elīza Sālījuma

Strijas

    Par strijām dēvē šauras, svītrām līdzīgas līnijas ādas virsmā. Tās nav bīstamas un neizsauc medicīniskas problēmas. Tomēr bieži vien sievietes piedzīvo emocionālu diskomfortu saistībā ar striju kosmētisko izskatu.
        8 no 10 sievietēm grūtniecības laikā parādās strijas. Tas visbiežāk notiek pēc 6 – 7 grūtniecības mēneša. Tomēr strijas nav unikāla problēma tikai grūtniecēm. Tās var parādīties, ja kādu iemeslu dēļ āda tiek stiepta, piemēram, pubertātes laikā vai pieņemoties svarā. Kad ķermeņa apjoms palielinās ātrāk nekā āda spēj tam pielāgoties, elastiskās sķiedras ādas vidējā slānī jeb dermā plīst un tas rezultējas strijās. Par striju veidošanos var liecināt ādas nieze iestiepuma vietās.
         Strijas var veidoties uz vēdera, augšstilbiem, krūtīm, augšdelmiem, pēcpuses.
Visbiežāk sākotnēji strijas ir rozīgā vai violētā tonī. Pēc grūtniecības tās pamazām kļūst bālākas un mazāk pamanāmas, taču neizzūd pa visam. Visām sievietēm strijas nav vienādas, tās var izskatīties dažādi.
      Striju attīstībā ir nozīme ģenētiskiem faktoriem. Ja mātei ir bijušas strijas, tad  arī meitai ir liela iespēja, ka grūtniecības laikā tās attīstīsies. Lielāks risks striju attīstībai ir gadījumos, kad grūtniece pieņemas svarā vairāk par vidējo līmeni. Lielākā daļa sieviešu pieņemas svarā par 10-12,5 kg. Protams, svara pieaugums var stipri variēt sieviešu starpā. Nozīme svara pieaugumā ir arī pirms grūtniecības esošajam svaram. Noteikti nevajadzētu badoties, lai samazinātu svaru, bet pieturēties pie veselīga, sabalansēta uztura. Tik pat būtiski, kā tas, cik liels ir svara pieaugums, ir arī tas, cik strauji svars palielinās.
        Diemžēl nepastāv maģiskais krēms vai losjons, kas nepieļautu striju izveidošanos. Nav arī iespējams pilnībā izdzēst izveidojušās strijas, jo kā jebkura rēta, tās ir permanentas. Jāņem vērā, ka nav viena unikāla ārstēšanas veida, kas palīdzēs pilnīgi visām. Noteikti nevajadzētu pakļauties reklāmas trikiem. Pētnieki noskaidrojuši, ka daži krēmi, losjoni un gēli ir efektīvi tikai noteiktu laiku, bet citi var nedod pilnīgi nekādu efektu. Iesakāms tos izmantot uz strijām agrīni, jo uz nobriedušām strijām efekts var būt minimāls. Ir jāvelta laiks līdzekļu iemasēšanai ādā, jo tas var uzlabot efektu. Līdzekļi jālieto katru dienu, nedēļām ilgi. Ja rezultāts būs, tad tas būs tikai pēc ilgstošas lietošanas. “Tautas medicīnas” metodes ir atzītas par neefektīvām. Pētnieki novēroja, ka  masāža ar mandeļu eļļu, kakao sviestu, olīvu eļļu vai vitamīnu E, nedeva uzlabojumu. Pētnieki norāda, ka striju stāvokli varētu uzlabot līdzekļi, kas satur retinoīdus, taču jāņem vērā, ka tos nedrīkst lietot grūtniecības un zīdīšanas laikā.  Hialuronskābi saturoši līdzekļi var uzlabot agrīnu striju stāvokli. Kā arī Centella  asiatica saturoši līdzekļi var dot pozitīvu efektu.
       Profilaktiski ādu ir jāmitrina, izmantojot ķermeņa krēmu. Tas ādai palīdz būt komfortā , izskatīties gludākai un tonizētai, kā arī mazina niezi, kas var attīstīties palielinoties vēdera apjomam. Būtiski ir uzņemt pietiekamu ūdens daudzumu. Noteikti nevajadzētu strijas sauļot, jo tā kā tās neiesauļojas, tās kļūs vēl pamanāmākas.
        Lai uzlabotu striju izskatu iespējams veikt dažādas procedūras, kas vērstas uz kolagēna veidošanās stimulāciju, kā arī paplašināto asinsvadu sašaurināšanu. Metodes iekļauj: lāzerterapiju, radiofrekvenci, ķīmiskos pīlingus, mikrodermabrāziju, trombocītiem bagātinātas plazmas injekcijas. Labākam efektam izmanto metožu kombinācijas.

Mazu bērnu mutes veselība - zobu higiēniste Linda Kokare

Bērna piena zobu veselībai ir ļoti svarīga loma, tāpēc bērns jāradina pie labas mutes dobuma higiēnas jau no mazotnes.

Pirmo zobiņu kopšana (0 līdz 3 gadi)

Tiklīdz mutē izšķīlies pirmais zobs, parasti ap 6 mēnešu vecumu, to jāsāk tīrīt 2 reizes dienā. Sākumā tīrīšanai var izmantot tīru marles gabaliņu vai aptiekā nopērkamu gumijas uzpirksteni, ar ko notīra aplikumu. Pēc tam sāk lietot mazu, mīkstu, vecumam atbilstošu zobu birstīti. Ļaujiet bērnam iepazīt zobu birstīti un tīrīšanas laikā spēlēties ar to! Iespējams, būs pat nepieciešamas 2 zobu birstītes- vienu ar ko spēlēties, bet otru pārtīrīšanai vecākiem. Ap gada vecumu jau droši var sākt lietot fluorīdus saturošu zobu pastu (1000ppm koncentrācijā), pastu liek ‘’rīsa graudiņa” lielumā vai plānā kārtiņā. Pārtīrot vecāki izmanto sīkas horizontālas šurpu- turpu kustības, turot zobu birstīti slīpi 45° pret smaganu. Visērtāk pārtīrīt bērna zobus- turot bērnu klēpī vai nostājoties viņam aiz muguras, lai būtu labi redzams viss mutes dobums un zobi. Tīrīšanu var uzsākt maiņus- vai nu bērns pirmais vai vecāks.

Šajā laikā svarīgi ir radināt bērnu pie zobu tīrīšanas rutīnas un vecākiem jābūt par paraugu, ka zobu tīrīšana ir svarīga ikdienas sastāvdaļa un bērns vēlēsies to atkārtot. Tam ir jākļūst par sava veida rituālu, tomēr noteikti nevajadzētu pārspīlēt un spiest to darīt brīžos, kad bērns niķojas un raud- šādās reizēs, var mēģināt tīrīt zobiņus iemīļotās dziesmas vai multfilmas pavadījumā, skaitot pantiņus un pētot spogulī savus zobus, lai bērnam izveidotos pozitīva attieksme par zobiņu kopšanu. Protams, katram gadās izlaist kādu tīrīšanas reizi, tomēr vislabāk būtu pieturēties pie regulāras zobu tīrīšanas, jo tas ir veselu un skaistu zobu pamatā!

Uzmanība jāpievērš arī bērna uzturam. Vēlams izvairīties no cukuru saturošiem našķiem un dzērieniem, jāradina vairāk dzert ūdeni. No 1 gada vecuma ieteicams arī ierobežot bērna barošanu naktī, jo tas var veicināt “pudeļu kariesa” attīstību, kad pilnībā vai daļēji nobojājas priekšzobi.

Pirmo vizīti pie zobu higiēnista būtu vēlams ieplānot ap 1 gada vecuma. Pirmā vizīte būs svarīga arī vecākiem, lai uzzinātu par bērna mutes dobuma stāvokli un saņemtu rekomendācijas par zobu kopšanu, kā arī uzdotu visus interesējošos jautājumus. Pēc tam 1 reizi gadā jāapmeklē zobārsts un zobu higiēnists. Šādi bērns pieradīs pie regulārām vizītēm un varēs savlaicīgi novērtēt izmaiņas mutes dobumā- pamanīt mazos ‘’caurumiņus’’, lai nav jāgaida brīdis, kad bērnam sāks sāpēt zobs un sadarbība ar zobārstniecības komandu bērnam būs daudz sarežģītāka. Jo zobi nebojājas pēkšņi!

Piena sakodiena kopšana (3 līdz 6 gadi)

Vidēji 3 gadu vecumā bērnam būs izauguši visi 20 piena zobi. Šie zobi ir ļoti svarīgi ēšanai un runāšanai, tādēļ par piena zobiem jārūpējas īpaši rūpīgi. Piena zobu veselība ietekmē nākamos, īstos (patstāvīgos jeb ‘’kaula’’) zobus un arī bērna kopējo veselību. Pāragri zaudēts piena zobs (zoba izraušana) var radīt bērnam diskomfortu un veicināt nepareiza sakodiena attīstību.

Svarīga loma zobu veselībā ir bērna uzturam. Dienā jāizvairās no cukuru un miltus saturošām uzkodām, saldiem un gāzētiem dzērieniem. Nenašķoties starp ēdienreizēm! Zobus jātīra 2 reizes dienā (no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas) vismaz 2 minūtes ar fluorīdus saturošu zobu pastu (1350- 1500ppm koncentrācijā). Zobu pastu liek ‘’zirnīša’’ lielumā un tīra ar vecumam atbilstošu zobu birstīti mīkstiem (soft/supersoft) sariņiem un stingru, neslīdošu rokturi. Šis ir laiks, kad bērnus ļoti interesē un motivē zobu tīrīšana ar elektrisko zobu birsti. Papildus motivācijai var izmantot aplikumu iekrāsojošas tabletītes, kuras palīdzēs bērnam labāk pamanīt “netīrumus” uz zobiem un tos efektīvāk notīrīt.

Aptuveni 6- 7 gadu vecumā sākas piena zobu maiņa uz ‘’kaula’’ jeb patstāvīgajiem zobiem. Pirmie mainās priekšzobi un pašā aizmugurē aiz piena dzerokļiem izaug arī pirmie patstāvīgie dzerokļi. Jaunie zobi sākotnēji ir ļoti uzņēmīgi pret kariesu, tādēļ rūpīgi jāseko mutes dobuma higiēnai un rūpīgi jātīra zobus!

Līdz 10 gadu vecumam vecākiem vēlams pārtīrīt sava bērna zobus. Bērnam māca notīrīt visas zobu virsmas- ārējās, iekšējās un kožamās, izmantojot horizontālas šurpu- turpu vai apļveida kustības. Ieteicams arī sākt mācīties pielietot zobu diegu zobu starpu tīrīšanai, it īpaši, ja zobi izvietoti cieši viens pie otra. Šeit noderēs arī vecāku palīdzība.

Atgādinājums mazajiem pacientiem un viņu vecākiem:
bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam 1 reizi gadā no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināts apmaksāts zobu higiēnista apmeklējums, turklāt 7, 11 un 12 gadu vecumā šis pakalpojums tiek apmaksāts 2 reizes gadā.

PEP mamma un kā tā var palīdzēt Tev- topošā PEP mamma, pirmskolas pedagogs Lauma Boguļko

Lauma Boguļko
topošā PEP mamma
pirmskolas pedagogs

Kas ir PEP mamma?

PEP mamma ir Pirmās Emocionālās Palīdzības mamma, kas ir emocionāls atbalsts mammām no bērna dzimšanas līdz 3 gadu vecumam. PEP mammas galvenais uzdevums ir uzklausīt mammu, būt klātesošai un veidot piesaisti, īsāk sakot, mammot mammu.

Dzemdības un kas tālāk?

Pēcdzemdību periods sākas jau sekundi pēc bērniņa piedzimšanas, tāpēc nereti mammas tam nav īsti gatavas, jo līdz šim lielākais uzsvars ir likts tieši uz dzemdībām, kas arī ir ļoti svarīgi, bet šī pēkšņā dzīves maiņa var satracināt zemi zem kājām pat visstabilākajām sievietēm un šādos brīžos ir  vēlams nešaustīt sevi par to, ka kaut kas nesanāk, bet būt pietiekami stiprai, lai meklētu sev atbalstu.  PEP mamma ir šis atbalsts, kas būs blakus un uzklausīs, nenosodīs un nemācīs, kā labāk dzīvot, palīdzēs stiprināt mammas spēku ieklausīties sevī un savā bērnā.

Kādos brīžos uzmeklēt PEP mammu?

PEP mammu parasti uzmeklē, ja mammai rodas kādas raizes par savu jauno ikdienu, vēlme pēc uzklausīšanas un atbalsta, sāpīgas un traumatiskas dzemdību vai grūtniecības atmiņas, kā arī vienkārša vēlme pēc komunikācijas. Tāpat PEP mammas bieži tiek aicinātas kliedēt mammas uztraukumu saistībā ar bērniņa raudāšanu, gulēšanu, ēšanu un neēšanu un citām situācijām, kas šķietami sarežģī mammas ikdienu. Visbiežāk šie jautājumi rodas, jo mamma vairs nejūt sevi, neuzticas savai intuīcijai, bet gan apkārtējiem un aizmirst, ka savu bērniņu viņa pazīst vislabāk.

PEP mamma ir arī dūla?

Bieži vien tiek uzdots jautājums par to vai PEP mammas ir tas pats, kas dūlas? Lielākā atšķirības ir tajā, ka dūlas ir grūtniecības un dzemdību atbalsts, bet PEP mammas specializējas pēcdzemdību periodā un līdz mirklim, kad bērniņam paliek 3 gadi. Tomēr svarīgākā ir kopīgā iezīme - visa pamātā ir mammas emocionāla atbalstīšana.

Kur meklēt savu PEP mammu?

PEP mammas var atrast mājas lapā www.pep.lv , kur var izvēlēties un sazināties ar sev pieejamāko PEP mammu. Pārsvarā konsultācijas notiek pie mammas mājās, mammai ērtā vidē. PEP mammas ierodoties nekad nevērtē dzīves apstākļus, nevērtē vai grīdas tīras, vai trauki nomazgāti, tieši tāpēc nav par katru cenu un pēdējiem spēkiem jātīra māja dēļ konsultācijas. Konsultācija ilgst 1,5h, retos izņēmumos, iepriekš vienojoties var būt savādāks tās ilgums. Konsultācijas cena ir atkarīga no PEP mammas, pieredzējušas PEP mammas konsultācija maksā 35 – 45 eiro, bet ir iespēja tikt pie PEP mammas apmācībā, kur konsultācija būs bez maksas. Svarīgi ir atcerēties, ka ne tikai mammas var piedalīties konsultācijā, bet arī tēti.

Kā tad var kļūt par PEP mammu?

PEP mammas apmāca ģimenes psiholoģijas centrā “Līna” (www.lina.lv), apmācības notiek 3 kursos – ievadkurss, pamatkurss un profesionālais kurss (par PEP mammu apmācībā saucās tās PEP mammas, kas mācās profesionālajā kursā). Un, lai PEP mammas labāk saprastu savas klientes, arī viņas visas ir mammas, kurām bērni ir vecāki par 3 gadiem, jo tikai esot gaidībās, piedzīvojot dzemdības un laiku pēc tām var saprast, kas tas patiesi ir. 

Jaundzimušā miega paradumi - Sertificēta zīdaiņu un bērnu miega konsultante Paula Metāla

Paula Metāla

Sertificēta zīdaiņu un bērnu miega konsultante
“Miega pele” dibinātāja un vadītāja
www.bernamiegs.lv

Bērniņš ir piedzimis – ko sagaidīt no jaundzimušā miega?

Domājams, ka ikkatrs jaunais vecāks savā dzīvē ir dzirdējis vai pielietojis frāzi “..guļ kā zīdainis” vai “jaundzimušais jau tikai ēd un guļ”. Šī frāze vistiešākā mērā parasti tiek attiecināma uz brīdi, kad bērniņš ir nupat ieradies pasaulē. Pirmais, ko cilvēki iedomājas par jaundzimušo miega paradumiem, ir tas, ka bērnam piedzimstot viņš jau tikai ēdīs un gulēs. Sabiedrībā ir izveidojušies pārāk lieli ideāli attiecībā uz jaundzimušā miega paradumiem, kas ne vienmēr piepildās reālajā dzīvē. Paveicas tiem vecākiem, kuriem tiešām bērniņš pirmajās dzīves nedēļās tikai ēd un guļ, bet lielākoties tā realitāte var būt pavisam cita. Brīdī, kad jaunie vecāki saskaras ar reālo situāciju, kas ne vienmēr ir tāda kā tiek idealizēts sabiedrībā, vecākus var pārņemt panika un izmisums. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki būtu izglītoti un informēti par to, ko tad sagaidīt no jaundzimušā miega paradumiem.

Normāli miega paradumi pirmajās 6-8 dzīves nedēļās

Kādi var būt jaundzimušā miega paradumi pirmajās dzīves nedēļās? Atbilde ir pavisam vienkārša – nekādi! Šajā vecumā tā ir pilnīgi normāla parādība tas, ka bērnam ir ļoti neskaidras miega īpatnības, nekas nav paredzams un izprotams vecākam. Tas nozīmē, ka šajā vecumā noteikti nevajag gaidīt no jaundzimušā to, ka jau no pašām pirmajām dzīves dienām būs izkopts dienas ritms ar paredzamiem nomoda un diendusu laikiem, daudzumiem, garumiem vai tikai tā, ka bērns tikai ēdīs un gulēs. Šis ir tas brīdis, kad bērniņam nav izstrādājies cirkādālais miega ritms un gulēšanas paradumi var būt pilnīgi haotiski. Jaundzimušajam diendusas var būt ļoti dažādas – vienu brīdi var nogulēt 3h no vietas, nākamajā brīdī var gulēt tikai 15-20min un te pēkšņi var negulēt vairākas stundas no vietas. Var būt arī tā, ka visa diena tiek pavadīta tikai guļot mazas 20-30 min diendusas. Tas ir pavisam normāli, jo pašā dzīves sākuma posmā, jaundzimušajam viens miega cikls var būt tikai 15-20 min garš un visi miegi var tikt pavadīti seklajā (REM) miegā.  Tāpēc arī šajā vecumā bērniņam ir pilnīgi normāla parādība biežas mošanās uz zīdīšanu pa dienu un naktī, pie tā strādā jaundzimušā seklais miegs, lai nodrošinātu bērna pamatvajadzības uz dzīvību. Dienas un nakts sajaukšanās jaundzimušajam var būt ļoti tipiska parādība un tas arī ir pilnīgi normāls miega paradums šajā vecuma posmā. Bez tam, šis ir tas laiks, kad visas gulēt iešanas var būt ļoti izaicinošs process. Nebeidzamā bērna attīstības rezultātā pievakares var būt pavadītas ar izteiktu niķu un koliku klātbūtni. Tas arī noteikti var padarīt pirmo dzīves posmu jaunajai ģimenei trauksmaināku attiecībā uz miega kvalitāti.  

Ko var darīt lietas labā, lai uzlabotu miega situāciju?

Šis ir tas  vecums, kad noteikti ir jādara viss iespējamais, lai bērniņš būtu pēc iespējas vairāk atpūties un pagulējis. Tas nozīmē, ja bērniņam ir nepieciešama palīdzība iemigt – palīdzam! Palīdzam iemigt ar krūts, šūpošanas vai kāda cita veida palīdzību, ja tas ir nepieciešams. Jo vairāk jaundzimušais būs atpūties un pagulējis, jo ātrāk un veiksmīgāk ritms un veselīgi miega paradumi sāks izstrādāties un nostabilizēties. Lai bērniņam būtu pēc iespējas vieglāk iemigt, ir svarīgi vērot pašas pirmās noguruma pazīmes un savlaicīgi likt bērniņu gulēt. Tādas noguruma pazīmes kā samazināts aktivitātes līmenis, bērna miers, atslābums, pieklusinātība, nefokusēts acu skatiens, ausu raustīšana, pirmā žāva, galviņas griešana prom no stimulācijas, smagnēji acu plakstiņi var būt kā norāde uz to, ka bērns ir noguris un ir laiks miegam. Izteikts bērna nemierīgums, aizkaitināmība, niķīgums un acu berzēšana jau ir tieša norāde uz bērna ieiešanu pārguruma fāzē. Tas nozīmē to, ka bērniņa nomoda laiki var būt dikti īsi – pat ne vairāk par 20-40 min. Ja bērniņam ir izteikts dienas un nakts sajaukums, tad noteikti nav nepieciešams bērniņu speciāli turēt nomodā vairāk pa dienu ar domu, ka tas palīdzēs uzlabot nakts miega kvalitāti. Diemžēl, tas rada tikai pretējo efektu un bērnam rada vēl lielāku pārgurumu. Brīdī, kad būs pienācis brīdis (ap 1,5-2 mēnešu vecumu), bērns pats dabīgi sakārtos dienu un nakti pa vietām. Ja bērniņam ir ļoti izteikts niķošanās/koliku periods, tad noteikti vecāki var palīdzēt ar dzemdei līdzīgas vides veidošanu. Tas palīdzēs bērniņam nomierināties un iespējami vieglāk iemigt. Tas var būt slings, ritmiskas vertikālas kustības, baltā trokšņa ieviešana, pašūpošana uz rokām, ietīšana (var palīdzēt arī Moro refleksam).

2+ mēneši  - īstais laiks sākt ieviest pārmaiņas!

Sākot ar aptuveni 2 mēnešu vecumu  vecāki var pakāpeniski sākt piedomāt pie labu miega paradumu veidošanas. Šis ir īstais laiks, lai sāktu ieviest mazu, nomierinošu pirms miega rutīnu gan uz diendusām, gan vakarā. Ja vecāki vēlas, lai bērniņa guļvieta ir sava gultiņa, tad šis ir labs laiks, kad soli pa solim var arī sākt mēģināt piedāvāt kādu diendusu vai vakara gulēt iešanu savā gultiņā. Bez tam, šis ir īstais laiks, kad var sākt izkopt atslābinošu vidi uz gulēšanas laiku bērnam. Brīdī, kad ir izzudis nakts un dienas sajukums, var sākt pakāpeniski ieviest tumsu uz diendusām, izmantot balto troksni uz gulēšanas laiku. Kā arī, noteikti var sākt piedomāt pie bērniņa iemigšanas paradumiem. Pirmo noguruma pazīmju ķeršana, sakārtota gulēšanas vide, nomierinoša pirms miega rutīna un pakāpeniska patstāvīgu iemigšanas prasmju veidošana noteikti palīdzēs ievirzīt bērniņa miega paradumus un dienas ritmu pareizajā virzienā!  

Rūpes par mutes dobuma veselību grūtniecības laikā - zobu higiēniste Linda Kokare

Linda Kokare
Sertificēta zobu higiēniste
True Smile zobārstniecības klīnika

Izmaiņas grūtniecības laikā, kuras ietekmē mutes dobuma veselību
Visbiežāk sastopamā problēma, ar ko saskaras grūtnieces, ir smaganu problēmas. Smaganas var kļūt pietūkušas un jutīgas. Bieži tās var asiņot tīrot zobus ar zobu birsti vai lietojot zobu diegu. Ir svarīgi saprast, ka galvenais smaganu iekaisuma jeb gingivīta rašanās iemesls ir zobu aplikums. Jo grūtniecība pati par sevi zobus nebojā, taču hormonālo izmaiņu dēļ var pastiprināties iepriekš ielaistas zobu kaites vai smaganu problēmas!

Bez gingivīta, reizēm grūtniecēm novēro arī siekalu daudzuma samazināšanos vai palielināšanos, kas var nelabvēlīgi iespaidot mutes dobuma veselību- veicināt ātrāku mīkstā zobu aplikuma un cietā zobakmens veidošanos, izraisīt sausu muti u.c. problēmas.

Toksikoze un mutes dobuma kopšana
Grūtniecēm, kurām ir toksikoze jeb vemšana, jācenšas katrreiz izskalot muti ar glāzi ūdens (var pievienot klāt 1 tējkaroti dzeramās sodas) un zobi jātīra ne ātrāk kā pēc 20 minūtēm. Tāpat būtu jālieto fluorīdus saturoša zobu pasta (1450ppm koncentrācijā) un ļoti mīksta zobu birste (super soft/extra soft sariņiem) ar mazu birstes galviņu. Papildus pēc ēšanas var lietot cukuru nesaturošas vai ksilitolu saturošas košļājamās gumijas. Drīkst lietot arī spirtu nesaturošu mutes skalojamo līdzekli.

Zobu higiēnists būtu jāapmeklē vismaz reizi gadā, bet saskaroties ar smaganu problēmām- reizi pusgadā vai pat biežāk.

Zobārsta un zobu higiēnista apmeklējums
Katrai grūtniecei būtu svarīgi apmeklēt zobārstu un zobu higiēnistu, lai novērtētu mutes dobuma stāvokli, veiktu mutes dobuma higiēnu un nepieciešamības gadījumā veiktu arī zobu labošanu. Vislabākais laiks, kad to darīt ir grūtniecības otrais trimestris.

Ja nepieciešams, arī grūtniecības laikā, labojot zobus, drīkst izmantot anestēziju- tā gaidāmajam mazulim nekaitēs. Taču jāatceras, ka lielākas zobu ārstēšanas procedūras būs jāatliek uz vēlāku laiku- pēc grūtniecības. Tāpat grūtniecības laikā un barojot bērnu ar krūti, nedrīkst balināt zobus.

Rūpes par mazuļa mutes dobumu
Katrs bērns piedzimst ar veseliem zobiem, taču vēlāk, esot saskarē ar vecākiem, māte, vecvecāki vai kāds cits ar siekalām nodod bērnam dažādas baktērijas. Mātes, kurām ir bojāti zobi, var pārnest kariogēnās baktērijas bērnam jau agrīnā vecumā, tādējādi paaugstinot bērna risku iegūt kariesu.

Tādēļ svarīgi sākt rūpēties par mazuļa mutes dobumu laicīgi. Mazulim ieteicams kopt muti pēc katras ēdienreizes- ar marlīti vai speciālām salvetītēm noslaukot aplikumu no smaganām. Tā mazulis sāks ātrāk pierast pie šī ikdienas tīrīšanas rituāla.

Zobus jāsāk tīrīt jau ar pirmo izšķīlušos zobu mutē. Sākumā tīrīšanai var izmantot silikona uzpirksteni vai ap pirkstu aptītu marli. Vēlāk jāizvēlas vecumam atbilstošu birstīti ar mazu galviņu, mīkstiem sariņiem un atbilstošu zobu pastu, kura satur fluorīdus. Zobus jātīra 2x dienā- no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas. Pirmo vizīti pie zobu higiēnista būtu vēlams ieplānot ap 1 gada vecumu.

Kā divu bērnu mamma, varu teikt, ka šis ir lielisks laiks, lai gūtu pieredzi, kā rūpēties par savu un gaidāmā mazuļa mutes dobumu. Vislabākās un tieši Jums vispiemērotākās rekomendācijas sniegs Jūsu zobārsts vai zobu higiēnists.

Kā bailes ietekmē dzemdību gaitu - Ginekoloģe Katrīna Butāne

Katrīna Butāne

Ginekologs, dzemdību speciālists. 
“IB” klīnika, Sigulda, 
Siguldas slimnīca

Dr. Grantly Dick-Read (1890-1959) teorija par baiļu – sasprindzinājuma - sāpju apli.

Grūtniecība un izmaiņas ādā - Dr. Elīza Sālījuma

Grūtniecība un izmaiņas ādā
Grūtniecības laikā organismā norit kompleksi procesi, kas tāpat kā citus orgānus, ietekmē arī ādu. Ir izmaiņas, kas attīstās ļoti bieži un, ja tās nav pārmērīgi izteiktas, tiek uzskatītas par normālām jeb fizioloģiskām.

Pigmentācijas izmaiņas
Tās pastiprināšanās tiek novērot 90% gadījumu. Tas tiek saistīts ar paaugstinātu melanocītu stimulējošo hormonu un estrogēna līmeni.

Parasti izteiktāka pigmentācija tiek vērota zonās, kur jau pirms grūtniecības āda ir tumšāka, piemēram, padusēs, krūšu areolās, ģenitāliju rajonā. Arī vasaras raibumi, dzimumzīmes, rētas var kļūt tumšākas. Vēdera baltā līnija (linea alba) kļūst tumšāka un tiek saukta par melno līniju (linea nigra). Melasma, kas saukta arī par grūtniecības masku, ir simetriska, labi norobežota pigmentācijas pastiprināšanās sejas ādā. Tā attīstās grūtniecības otrajā pusē 45-75% sieviešu. Var skart pieri, vaigus, zodu. Par tipiskāko uzskata hiperpigmentāciju vaigu rajonā. Par laimi melasma, kas radusies grūtniecības laikā, 90% pacientu regresē gada laikā pēc dzemdībām.

Saistaudu izmaiņas
Strijas  attīstās 90% sieviešu grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī. Tās ir līnijveida, atrofiskas, rozā līdz violētas nokrāsas joslas, kas attīstās ķermeņa zonās, kur ir visizteiktākais iestiepums – augšstilbi, krūtis, vēders. Parasti pēc dzemdībām pamazām kļūst mazāk izteiktas un regresē par ādas krāsas atrofiskām joslām.

Matu izmaiņas
Hirsūtisms jeb apmatojuma pastiprināšanās pēc vīrišķā tipa tiek novērota lielākajai daļai grūtnieču mazākā vai lielākā mērā. Parasti attīstās agrīni grūtniecībā. Pastiprinātu apmatojumu var novērot uz sejas, vēdera lejasdaļā, uz krūšu kurvja, kājām , rokām, muguras, pēcpuses. Lielākā mērā izteikts sievietēm ar tumšāku apmatojumu. Hirsūtisms, kas attīstījies grūtniecības laikā visbiežāk izzūd pēc dzemdībām.

Grūtniecības laikā ir pagarināta matu anagēnā jeb augšanas fāze, līdz ar to liela daļa sieviešu atzīmē to, ka viņu mati ir kļuvuši biezāki. Pēc dzemdībām liela daļa matu strauji pāriet telogēnā fāzē (atpūtas fāzē) un izkrīt. To sauc par telogēnu eflūviju un tiek zaudēti aptuveni 10-20% matu. Parasti matu izkrišana sākas 1 - 5 mēnešus pēc dzemdībām un var ilgt 1 - 2 gadus līdz tie ataug.